Atbildība par mugurkaula veselību sākas ikdienā

“Kur jūs bijāt agrāk?” – šo jautājumu mēs bieži dzirdam pēc tam, kad problēma jau ir notikusi. Kad vētra nodarījusi postījumus, jautājam, kāpēc nebija sagatavots ģenerators, kāpēc nebija rezerves plāna un kāpēc neviens mūs laikus nebrīdināja. Līdzīgi mēdz notikt arī ar veselību. Kamēr nekas nesāp, mums šķiet, ka viss ir kārtībā. Taču brīdī, kad sāpes sāk traucēt gulēt, strādāt, pārvietoties vai darīt ierastās ikdienas lietas, rodas jautājums – un ko tagad darīt? Protams, ne visas slimības ir iespējams novērst un nevienu cilvēku nevar vainot par saslimšanu. Ir iedzimtas slimības, traumas, vecuma radītas izmaiņas un citi faktori, kurus mēs nevaram kontrolēt. Taču ir arī lietas, kuras mēs varam ietekmēt paši. Īpaši tas attiecas uz ikdienas paradumiem – fiziskajām aktivitātēm, ķermeņa svaru, smēķēšanu, miegu, darba vidi un to, cik daudz vai maz ikdienā kustamies. Tieši mugurkaula veselība ir viens no piemēriem, kur mūsu ikdienas izvēlēm var būt ļoti liela nozīme.

Muguras sāpes nav tikai senioru problēma

Sāpes muguras lejasdaļā ir viena no izplatītākajām veselības problēmām pasaulē. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 2020. gadā ar muguras lejasdaļas sāpēm dzīvoja aptuveni 619 miljoni cilvēku, bet līdz 2050. gadam šis skaits varētu pieaugt līdz 843 miljoniem. Dati ir nepielūdzami, un sabiedrībai ir jāapzinās, ka muguras sāpes nav problēma, kas skar tikai cilvēkus gados. Muguras sāpes var parādīties jebkurā vecumā, lielākā daļa cilvēku ar tām kādā dzīves posmā saskaras, un nereti tās izraisa vairāku faktoru kopums – mazkustīgs dzīvesveids, nepietiekama fiziskā sagatavotība, liekais svars, smēķēšana, liela fiziska slodze darbā, stress un citi apstākļi.

Mugurkaulam ir nepieciešama kustība

Kad sāk sāpēt mugura, pirmā doma bieži ir, ka vajadzētu vairāk saudzēt sevi un mazāk kustēties. Atsevišķās situācijās atpūta, protams, var būt nepieciešama, taču ilgtermiņā kustība ir viena no svarīgākajām muguras veselības sastāvdaļām. Vingrošana var palīdzēt mazināt sāpes un uzlabot funkcionālās spējas, tomēr tas nenozīmē, ka mums visiem ir ik dienu jādodas uz sporta zāli un stundām ilgi jācilā svari.  Mugurkaula veselību pozitīvi ietekmēs arī  pavisam vienkāršas un šķietami nenozīmīgas aktivitātes – pastaigas un regulāra izkustēšanai darba laikā. Diemžēl cilvēks pēc dabas ir slinks, un mūsdienu dzīvesveids kļūst aizvien mazkustīgāks. Pastaigu vietā mēs izvēlamies braukt ar automašīnu, bet vakarā ērti iesēžamies dīvānā un baudām daudzveidīgo TV programmu, bet par muguras veselību sākam domāt vien tad, kad no rīta vairs nevaram izkāpt no gultas. Tādos brīžos mēs sagaidām, ka fizioterapeits, ārsts vai masieris “salabos muguru”, bet pēc tam mēs varēsim dzīvot tieši tāpat kā iepriekš. Taču pat labākais un dārgākais speciālists nevar mūsu vietā katru dienu piecelties no krēsla, iziet pastaigā, izpildīt nozīmētos vingrinājumus vai mainīt darba paradumus. Tas nenozīmē, ka cilvēkam pašam ir jātiek galā ar slimību. Medicīnas speciālistu uzdevums ir diagnosticēt, ārstēt, izskaidrot un palīdzēt. Taču starp vizītēm lielāko daļu laika mēs tomēr pavadām paši ar savu ķermeni un tieši šeit sākas mūsu personīgā atbildība par veselību. Neviens nevar apsolīt, ka veselīgs dzīvesveids pasargās no visām mugurkaula slimībām, taču mēs varam darīt daudz, lai savam ķermenim dotu labākas iespējas – kustēties, stiprināt muskuļus, rūpēties par ķermeņa masu, nesmēķēt, izgulēties un neatlikt problēmu risināšanu līdz brīdim, kad sāpes jau sāk ierobežot mūsu ikdienu, tādēļ jautājumu “Kur jūs bijāt agrāk?” reizēm ir vērts uzdot  pašiem sev.

Ja muguras sāpes sāk ierobežot ikdienas aktivitātes, neatliec vizīti līdz brīdim, kad problēma kļūst vēl nopietnāka. Savlaicīga speciālista konsultācija var palīdzēt noskaidrot sāpju iemeslu, izvērtēt mugurkaula veselības stāvokli un saprast, kādi būtu nākamie soļi.

Piesakies uz konsultāciju pie Dr. Vestermaņa un parūpējies par savas muguras veselību jau šodien!