Katrs no mums ir sajutis sāpes, bet – vai mēs zinām, kas ir sāpes? Vai tā ir slimība, kura ir jāārstē, vai varbūt tikai traucēklis, no kura ir jātiek vaļā? Iespējams, ka ar sāpēm ir vienkārši jāsadzīvo un tās jāpiecieš? Visi šie pieņēmumi ir kļūdaini, jo to pamatā ir fundamentāla kļūda – tiek ignorēts sāpju iemesls. Sāpes ir signāls, ar kuru organisms mums ziņo, ka kaut kas nav kārtībā. Audu kairinājums vai bojājums rada sāpes, kuras bieži vien mēs grasāmies noslāpēt, nemēģinot izprast sāpju iemeslu, bet tā vietā cīnoties ar sekām. Muguras sāpju kontekstā ir jāuzsver, ka muguras sāpēm var būt vairāki iemesli, tādēļ mēdz teikt, ka sāpes mugurā ir multifaktoriāls fenomens, jo sāpes var rasties dažādu slimību kombinācijā.
Nevis paciest, bet ārstēt!
Mēģinot skaidrot sāpes ar caurvēja sekām, pasēdēšanu uz aukstas zemes vai, iespējams, kādu neveiklu kustību, tas var novest pie patiesā sāpju cēloņa novēlotas diagnozes un smagām, iespējams pat neatgriezeniskām sekām. Muguras sāpju iemeslu noskaidrošanā pastāv tā sauktie “SARKANO KAROGU STĀVOKĻI”. Tas nozīmē, ka, pirms sākam ārstēt muguras sāpes, jāizslēdz (vai jāpierāda) kāds no sarkano karogu stāvokļiem.
Ar sarkano karogu stāvokļiem saprot:
audzējus vai/un to metastāzes skriemeļos;
iekaisumus;
skriemeļu lūzumus.
Zelta likums sāpju ārstēšanā
Zelta likums nosaka – pirms nav izslēgts kāds no sarkano karogu stāvokļiem vai to kombinācijām, NEKĀDAS fizikālās procedūras vai rehabilitācijas pasākumi nav veicami. Diemžēl muguras sāpju iemeslu nenovērtēšanas statistika Latvijā ir skumja. Mūsu valsti ir ap 80 000 (astoņdesmit tūkstoši) pacientu ar ļaundabīgām slimībām. Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem, 10% onkoloģisko pacientu piedzīvo metastāžu veidošanos skriemeļos. Ļoti bieži metastāžu diagnostika ir novēlota, kā rezultātā var attīstīties kustību traucējumi vai pat paralīze. Mugurkaulāja infekcijas visā pasaulē pārņem arvien lielāku iedzīvotāju skaitu. Neraugoties uz moderno antibiotiķu lietošanu un ķirurģisko ārstēšanu, mirstība šajā pacientu grupā ir 10–20%.
Un visbeidzot – lūzumi. Mēs nerunājam par traumatiskiem lūzumiem, ar kuru diagnostiku nav problēmu, bet gan par osteoporotiskiem lūzumiem. Neraugoties uz kaulu minerālā blīvuma (osteodensitometrijas vai DXA) noteikšanas pieejamību, osteoporoze un ar to saistītie skriemeļu lūzumi tiek konstatēti novēloti.
Noslēgumā vēlamies uzsvērt, ka sāpju iemesli ir jānoskaidro, jo bez sāpju fenomena izpratnes mērķtiecīga ārstēšana nav iespējama.
Viktors Vestermanis (http://www.drvestermanis.lv/)
Traumatologs ortopēds
Mugurkaulāja ķirurgs
Algologs
Comentarios